Kopienas telpa
Ekspozīcijas otrais stāvs atvēlēts aktivitātēm, kurās aicināti satikties gan svētku dalībnieki, rīkotāji, skatītāji, gan visi interesenti, kas vēlas iepazīt, atcerēties un pētīt dziesmusvētku tradīciju. Tā ir vieta un vide, kas sekmēs dziesmu un deju svētku tradīcijas izzināšanu, veido informācijas koncentrētību un pieejamību, nodrošina gan fizisku, gan digitālu piekļuvi materiāliem.
Kopienas telpa piedāvā:
- Mainīgās izstādes
- Apskatīt unikālās meistara Dāvida Kļaviņa būvētās klavieres Una Corda Piano
- Mantojuma skapi – brīvpieejas grāmatplauktu, kurā apkopotas grāmatas par un ap dziesmusvētkiem, svētku katalogi (vadoņi), materiāli par svētkiem novados, nošu krājumi un deju pieraksti, preses izdevumi, rakstu krājumi, u. c. materiāli
- Darba vidi pētniecībai
- Iespēju rīkot seminārus, lekcijas, diskusijas, muzejpedagoģiskas nodarbības, kā arī citus pasākumus
Mainīgās izstādes
“Jēkabs – dejas Stumbris”
Izstādē “Jēkabs — dejas Stumbris” iepazīsim latviešu skatuviskās tautas dejas pirmsākumus un vienu no tās pamatlicējiem — Jēkabu Stumbri (1909 – 1943). Viņš bija pirmais latviešu skatuves deju horeogrāfs, deju ansambļa “Diždancis” dibinātājs, aizrautīgs folkloras vācējs un latviskās dzīvesziņas kopējs.
Izstādē būs iespējams ielūkoties Jēkaba Stumbra radošajā mantojumā, pateicoties kuram deja kļuva par neatņemamu dziesmu un deju svētku daļu. Tā atgādina, ka tas nav tikai notikums — tas ir nepārtraukts process, ko veidojam, būdami daļa no kopienas, kas caur dziesmu un deju glabā latviskās kultūras spēku.
“Jēkabs — dejas Stumbris” iespējams apskatīt sākot no 2025. gada 1. jūnija, ekspozīcijas Kopienas telpā, 2. stāvā.
Izstāde “Latviešu Dziesmu svētki ārpus Latvijas”
Izstāde tika pirmo reizi izrādīta 2018. gada jūlijā, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku programmā “Pasaules latviešu dienā” un turpina savu stāstu.
Pēc II Pasaules kara jau pirmajos gados latvieši bēgļu nometnēs Vācijā centās atjaunot kultūras dzīvi, lai uzturētu savu latviešu kultūru un identitāti svešajā zemē un ar tautas dejām un dziedāšanu latviešu kultūrai ciešāk piesaistītu bērnus un jauniešus, kā arī dotu iespēju mūziķiem un māksliniekiem uzturēt savu profesionālo līmeni. Izstāde ir veltīta Dziesmu svētku tradīcijām ārzemēs no 1946. gada līdz mūsdienām un atspoguļo dažādos trimdas Dziesmu svētku aspektus Ziemeļamerikā, Austrālijā un Eiropā, veicot ļoti svarīgu misiju latviešu identitātes saglabāšanā un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas idejas uzturēšanā.Dziesmu svētki ārzemēs atšķiras no Latvijā svinētajiem – tiem ir cits norises grafiks un formāts, dalībnieku un repertuāra atlase. Izstādē muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” piedāvā ieskatu svētku norisēs, ar dalībnieku atmiņām un vēsturiskiem attēliem atklājot latviešu dziesmu svētku tradīcijas un to dzīvotspēju dažādos laikos un vietās visā pasaulē ārpus Latvijas. Ārzemēs rīkotie dziesmu svētki bija un joprojām ir nozīmīgs pasākumu kopums latviešu kultūras un identitātes uzturēšanai un saglabāšanai ārpus Latvijas. Pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas latvieši no visas pasaules ar prieku satiekas Dziesmu un deju svētkos Latvijā un visās citās Dziesmu svētku norisēs ārpus Latvijas. Šajā gadā XVI Dziesmu un deju svētkos ASV Mičiganas pilsētā Grand Rapidus ar prieku piedalīsies arī dalībnieki no Latvijas, to vidū 6 kori un 8 deju kolektīvi.
Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. gadā dziesmu svētki ārpus Latvijas piedzīvoja izmaiņas. Sabrūkot PSRS, trimdas latviešiem radās iespēja atgriezties Latvijā gan uz dzīvi, gan to brīvi apciemot. Līdz ar to aktuāls kļuva jautājums – vai vajag rīkot svētkus ārzemēs, ja ikvienam ir iespēja atbraukt un piedalīties dziesmu svētkos Latvijā? Tomēr mūsdienu emigrācijas vilnis papildina latviešu kopienas ārpus Latvijas. Nesenie ieceļotāji jaunajā dzīvesvietā meklē veidus, kā uzturēt saikni ar Latviju un latvietību. Latviešu dziesmu svētki ārzemēs turpina notikt arī šodien, kaut, salīdzinot ar trimdas gadiem, motivācija tos rīkot un turpināt ir būtiski mainījusies. Šodien dziesmu svētkos ārpus Latvijas piedalās gan diasporas latvieši, gan kori, deju kopas un dažādi mākslinieki no Latvijas. Par spīti visam, dziesmu svētku tradīcija ārpus Latvijas joprojām tiek uzturēta un saglabāta.