Mežaparka Lielā estrāde ir kultūrvēsturiska būve Rīgas pilsētas zaļajā zonā – Mežaparkā, kurā izvietota brīvdabas estrāde, koncertzāle, izstāžu zāle, paviljons, konferenču un semināru telpas.

Estrādei ir liela kultūrvēsturiska nozīme, laika gaitā tā ir kļuvusi par pastāvīgu vairāk nekā 150 gadu senās Vispārējo latviešu Dziesmu svētku tradīcijas pasākumu norises vietu. Lai arī estrādē ir  notikušas vairākas pārbūves un papildinājumi, tomēr tā ir saglabājusi savu sākotnējo vizuālo tēlu un ir piemērota vieta apjomīgu kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumu rīkošanai. Ikvienam Rīgas pilsētas iedzīvotājam un  viesim ik dienu ir iespēja aplūkot šo nozīmīgo kultūrvietu – Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku galveno norises telpu – Mežaparka Lielo estrādi, kā arī tās koncertzāli un apmeklēt Izstāžu zālē un Paviljonā eksponētās izstādes.

Pirmie liela mēroga svētki, kuri norisinājās 1955. gadā uzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē, bija XII Vispārējie latviešu Dziesmu un III Deju svētki 1955. gada 18.–22. jūlijā.

Pēc vērienīgās rekonstrukcijas Mežaparka estrādes teritorija paplašinājusies no aptuveni 92 000 kvadrātmetriem līdz vairāk nekā 146 400 kvadrātmetriem. Skatītāju lauka platība ir 22 tūkstoši kvadrātmetru, bet Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukumā izbūvētas pārvietojamās sēdvietas 30557 skatītājiem, savukārt stāvvietās iespējams uzņemt līdz pat 50000 skatītāju. Koru tribīnēs patlaban iespējams uzstāties pat 16000 dziedātāju.

Mailītis Architects