Šodien savas pastāvēšanas simts gadus svin Latvijas Universitātes studentu biedrība un koris Dziesmuvara. Ar biedrības moto:
“Mēs vienoti dziesmā –
Šai cēlajā varā,
Mūsu mērķi un centieni
Latvju garā!”
LNRMM sirsnīgi sveic visas pasaules dziesmuvariešus nozīmīgajā jubilejā!
1925. gada 9. aprīlī notiek pirmā biedrības Dziesmuvara sapulce. Tās dalībnieki par Dziesmuvaras kora diriģentu aicina Alfrēdu Kalniņu, un septembrī tiek uzsākti mēģinājumi Ķeniņa komercskolas aktu zālē Tērbatas ielā 15/17.
Dziesmuvaras statūtos teikts, ka Dziesmuvara dibināta kā studentu biedrība ar mērķi apvienot Latvijas Universitātes studentus, izkopt viņos skaņu mākslas mīlestību, veicināt savstarpēju draudzību.
Kalniņa laiks korī rit tikai divas sezonas. 1927. gada rudenī kori Dziesmuvara savās rokās pārņem Ādolfs Ābele, un viņa vadībā tā jau drīz kļūst par muzikālu vienību, ar kuru balsu krāšņumā un izpildījuma niansēs pirmskara Latvijā sacensties spēj vien slavenais Reitera koris. Dziesmuvaras gadskārtējie koncerti izvēršas par sevišķu notikumu mūzikas dzīvē. Daudzi komponisti vēlas savu darbu pirmatskaņojumus dzirdēt tieši Dziesmuvaras izpildījumā. Līdzās koncertiem Rīgā un Latvijā Dziesmuvara Ābeles vadībā dodas arī ārzemju ceļojumos, tā pildot nozīmīgo kultūras vēstneša lomu Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā. 1928. un 1933. gadā koris piedalās IX un X Igaunijas dziesmu svētkos.
1944. gadā Dziesmuvaras darbība Latvijā tiek pārtraukta un daudzi tās biedri tiek represēti. Uz rietumvalstīm aizbraukušie turpina darbību svešumā – sākotnēji Rietumvācijā, vēlāk ASV, kur Ņujorkas dziesmuvarieši no 1958. līdz pat 1969. gadam dzied Bruno Skultes vadībā. Kā sabiedriska organizācija Dziesmuvara turpina savu darbību arī vēlāk, dibinot Dziesmuvaras Latviešu mūzikas fondu, atbalstot latviešu koru darbību visā pasaulē, stimulējot latviešu komponistu jaunradi un sirsnīgi kopjot sava iemīļotā diriģenta Ādolfa Ābeles piemiņu. Dziesmuvaras nodaļas pastāv Austrālijā, Jaunzēlandē, Anglijā, Vācijā, Kanādā un citās valstīs. Austrālijā kādu laiku ir arī koris, kas nes Dziesmuvaras vārdu.
Latvijā padomju okupācijas gados, kad Dziesmuvara, kā pārlieku nacionāli orientēta, tiek aizliegta, dziesmuvarieši cenšas tikties un dziedāt citos koros. Rēķinoties ar zināmu risku, 1982. gada vasarā Cēsīs notiek pirmais lielais dziesmuvariešu salidojums, kas pulcē 82 dalībniekus. Taču uz īstu renesansi biedrību mudina gatavošanās diriģenta un komponista Ādolfa Ābeles 100 gadu jubilejas svinībām 1989. gadā. Beidzot arī Latvijā pēc ilgiem noklusējuma gadiem Ādolfa Ābeles nopelni latviešu mūzikas kultūrā top pienācīgi novērtēti. Kā brīnums realizējas arī jau sen gaisā virmojusī doma par kora atdzimšanu Latvijā. 2000. gada 1. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskan atjaunotā Dziesmuvaras kora pirmais koncerts jaunā diriģenta Aināra Rubiķa vadībā. Turpmākos 25 gadus koris savās mākslinieciskajās gaitās ir audzis kopā ar lieliskiem diriģentiem – Edgaru Račevski, Kristu Auderi, Aivi Greteru, Noru Žeiguri un arī šī brīža māksliniecisko vadītāju Lauru Ozoliņu.
Cienot kora tradīcijas, Dziesmuvara ik dienu tur godā savas biedrības pamatos liktos tikumus – darbu, draudzību un daiļumu, bet uz skatuves priecē un pārsteidz savus klausītājus ar jauneklīga azarta veidotām savas simtgades jubilejas koncertu programmām.
Latvijas Universitātes jauktais koris Dziesmuvara pēc koncerta Latvijas konservatorijā. 1930. gada pavasaris. 1.r. centrā – Jānis Ķepītis, Annija Vītola, Jāzeps Vītols, Ādolfs Ābele. Aizmugurē kora karogs. Foto: nezināms. LNRMM 796743
Latvijas Universitātes jauktais koris Dziesmuvara un diriģents Ādolfs Ābele (1. rindā centrā) pirms došanās Skandināvijas koncerttūrē. Rīgas pilsētas 2. vidusskolas aula. 1934. gada pavasaris. Fotogrāfs nezināms. LNRMM 716459
Rakstu sagatavoja Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Ieva Ezeriete.
Visi jaunumi