Sirsnīgi sveicam komponistu un pianistu Maestro Raimondu Paulu 90. dzimšanas dienā!
Raimonds Pauls kā ražīgākais latviešu komponists ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes daļa, ar savu mūziku uzrunājot un vienojot paaudžu paaudzes kā katra latvieša ikdienas gaitās, tā nozīmīgos vēstures brīžos. Šī mūzika ne tikai bagātina kopkora balsīs izdziedāto dziesmu klāstu, bet arī stiprina visu dziesmu svētku tradīcijas plūsmu.
Svinot Maestro nozīmīgo jubileju, dalāmies ar fragmentiem par vīru kora “Absolventi” un Raimonda Paula sadarbības sākumu no nesen muzeja mākslas ekspertes Amantas Arbidānes rokās nonākušā kora arhīva.
Daudz laimes, Maestro!
Aivars Baumanis. “Absolventu monogramma” no laikraksta “Padomju Jaunatne”, 1982. gada 2. aprīlis
Tautas vīru koris «Absolventi» iestudējis visai neparastu programmu, kurā iekļauti tikai viena komponista – Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka Raimonda Paula skaņdarbi. [..] Būtībā «Absolventi» Latvijas Valsts universitātes Lielajā aulā četrus vakarus sniedza Raimonda Paula autorkoncertu, kurā piedalījās pats maestro un republikas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Imants Skrastiņš. [..] Lielās aulas zāle visus četrus vakarus bija pārpildīta līdz pēdējai iespējai, publika daudzas dziesmas pieprasīja dziedāt vēlreiz.
«Absolventu» mākslinieciskais vadītājs Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Pauls Kvelde paveicis interesantu, novatorisku darbu. Mūsu koru vispārējā uzplaukuma un popularitātes laikā klausītājus pārsteigt nav nemaz tik viegli, taču «Absolventiem» tas ir izdevies. Pauls Kvelde skanīgi sabalsojis vīru korim tādas, šķiet, izteikti estrādiskas dziesmas kā «Zied ievas Siguldā», «Kurzeme», «Dziesma nenosalst», un citas, ko savulaik dziedāja Jānis Zābers, Ojārs Grīnbergs, Viktors Lapčenoks.
Vienlaikus monoprogrammā dzirdējām arī vairākas Raimonda Paula kora dziesmas, kuras maestro pēdējā laikā paretam pasācis rakstīt. «Absolventu» izpildījumā skanēja «Latvju strēlniekam» (J. Akuratera vārdi), «Tautas acis» (M. Čaklā vārdi), «Māte saule» (J. Petera vārdi) un «Vienalga, kur» (Ā. Elksnes vārdi). [..]
Kā radusies monoprogrammas iecere, vai līdzīgu sadarbību koris un komponists turpinās? – uz šiem jautājumiem pēc viena no koncertiem palūdzu atbildēt Paulu Kveldi un Raimondu Paulu. [..]
P. Kvelde. Jau gatavojot Dziesmu svētku repertuāru, manā iztēlē pamazām un neatlaidīgi ieskanējās Raimonda Paula dziesmas. Tās ir melodiskas, mūsdienīgas. Patīkams muzikālais materiāls, ritma ziņā reizē polifonisks. Paņēmu komponista agrāko gadu dziesmas un uzrakstīju salikumu vīru balsīm. Kad sākām mēģināt, kora dziedātāji negaidīti atraisījās, dziedāja drošāk, parādīja improvizācijas spējas, aizrautību. Laikam tāpēc, ka Paula mūzika ir ārkārtīgi demokrātiska, tautā iemīļota.
Koncertā valdīja pavisam īpaša atmosfēra – sirsnīga, nepiespiesta. Paula dziesmas ir intīmas, tās nav rakstītas klasiskajā faktūrā, tāpēc arī izvēlējāmies šādu priekšnesuma veidu, atteicāmies no parastā apgaismojuma, centāmies radīt dziļi personisku, mājīgu noskaņojumu. Un arī koris šādā gaisotnē panāca patiesāku pārdzīvojumu dziesmu izpildījumā.
Acīmredzot ir ļoti svarīgi, lai komponists, dziedātāji un klausītāji justos vienoti. Tāds jau arī bija mūsu mērķis, šos koncertus iestudējot, un, šķiet, esam to panākuši, lai gan, taisnību sakot, sākumā nebijām par to pārliecināti.
[..] Domāju, ka šis pirmais eksperiments bija veiksmīgs. Paula mūzika koriem katrā ziņā ir svētīga, un mēs noteikti pie tās atgriezīsimies.
R. Pauls. Sākumā uz šo ieceri skatījos diezgan šķībi, necerēju, ka iznāks kas prātīgs. Taču, pirmo kora mēģinājumu noklausījies, jutos patīkami pārsteigts un iedegos līdzi. Vīru koris vecajās melodijās ienes pavisam citu, jaunu skanējumu, jo dziesmas pareizi sabalsotas. Un korim tā ir citādāka dziedāšanas forma, kas atšķiras no tradicionālā repertuāra.
Arī es izjutu ļoti ciešu kontaktu ar klausītājiem. Tie bija neparasti koncerti, brīžiem gandrīz vai tāda kā sadziedāšana kopā ar publiku.
Notikumu apraksts – 1982. gada 10. janvārī
Raimonda Paula dziesmu koncerti LVU aulā ar autora un Imanta Skrastiņa piedalīšanos notika ar lielu kora darbības pacilātību un panākumiem. Biļetes izpārdotas. [..]
Koncerta pirmajā daļā dziedājām vieni paši. Autors sekoja koncerta gaitai no mākslinieku telpas. Daudz dziesmu bija jāatkārto. Otrajā daļā I. Skrastiņa un R. Paula priekšnesumam “Absolventi” piebalsoja, gan arī teatrāli ņēma līdzdalību. Tā bija koncerta kulminācija.
Laimonis Rozenštrauhs dziesmu starplaikā uzdeva Maestro dažus jautājumus jeb viņu intervēja.
Piemēram:
- Kādu vislielāko lomu Jūs šogad esat ieguvis? – Tresku tomātos – sekoja nekavējoša atbilde.
- Kāds ir Jūsu iemīļotākais koru dziesmu komponists republikā? – Edgars Liepiņš.
- Uz jautājumu – Kāds ir Jūsu darbības mērķis? – komponists tomēr nevarēja atbildēt.
Notikumu apraksts – 1982. gada 12. janvāris
Otrajā koncertā jau ilgi pirms sākuma LVU foajē pārpildīts ar biļešu gribētājiem un ne visiem tās pietika. Iepriekšējais koncerts sacēlis kājās visu pilsētu.
[..] ar pavēles Nr.1 nolasīšanu tiek godināts Raimonds Pauls, kuram šodien aprit 46. dzīves jubileja. Rituāla rezultātā jubilāram kaklā pakar “Absolventu” jubilejas medaļu – VMPI direktors G. Sēne ar personām, kas viņu pavada, veic šo uzdevumu. Pēc tam apsveikumus sāk izteikt arī ieradusies publika. Kāda dāma pat komponistam dāvā gleznu un uzsāk “Lai slava tam..”. Tikai ar “Absolventu” līdzdalību šo dziesmu izdevās savlaicīgi nobeigt.
Pēc koncerta aktieru telpā “Absolventu” valde uzklāj kafijas galdu. Jubilāram liela torte ar izrotātu 46 tiek pasniegta. Ir arī glāzītes ar konjaku, kaut gan jubilārs tām nepieskārās. Ar tostiem jubilāru sveic klātesošie viesi – VMPI direktors, P. Kvelde, J. Peters, I. Skrastiņš, A. Liedskalniņa (skandina jubilāram dzejoli!). Te piedalās arī Raimonda Paula dzīves biedrene.
Koncertu ierakstīja Latvijas radio un 18. janvārī plkst. 13.00 to atskaņoja ēterā.
Tautas vīru kora “ABSOLVENTI” valdes 1982. gaga 12. janvāra LĒMUMS Nr. 1 ar vēstījumu, sakarā ar godājamā mākslinieka RAIMONDA PAULA pastāvēšanas gadadienu
Ar neviltotu prieku mūsu kora kolektīvs uzņēma vēsti par gatavošanos Raimonda Paula autorkoncertiem. [..]
Kora valde dziļi nožēlo, ka 2. koncerta diena sakrīt ar Raimonda Paula dzimšanas dienu, tā svētkus vēršot darba dienā, taču spiesta atzīmēt, ka visa atbildība par notikušo gulstas uz pašu mākslinieku, kurš dzimšanas dienas datumu izvēlējies tādu pat kā mūsu kopīgajam koncertam. [..]
Ar dziļu gandarījumu kora valde atzīmē, ka mūsu kopīgie koncerti sakrīt ar dienu, kad Raimonds Pauls, vadoties pēc viņa laikabiedra un viņa bērnības kolēģa Zigmunda Skujiņa atzinuma sasniedz etalonvecumu – vīrieti labākajos gados.
Atzīmējot visu iepriekš teikto un laika trūkumā neizteikto, kora valde nolemj:
Apsveikt dzimšanas dienā Raimondu Paulu, pasniedzot viņam vērtīgu dāvanu komplektu, kuras sastāvā 3 priekšmeti:
- kora piemiņas medaļa ar iegravējumu, tēvijas ražojums, nedārgmetāls, droša glabāšanai, neizdevīga pārdošanai,
- 1 grozs, koka konstrukcijas, dekoratīva tipa ar dzīvu ziedu grupu,
- mūsu Meliorācijas projektēšanas institūta adreses vāciņi, neādas iesējumā, bez dzintara inkrustācijas, ar institūta emblēmu, kuros ielikts šī lēmuma noraksts.