Zinību mēneša izskaņā aicinām izlasīt Latvijas Nacionalā rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas Dziesmusvētku telpa mākslas ekspertes Evelīnas Plostnieces rakstu par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku karogiem.
Svarīgs jebkuras valsts vai organizācijas simbols ir karogs, un tāds tas arī ir jebkura kolektīva identitātes veidošanā un dziesmu un deju svētku kontekstā.
Līgo karogs – viens no galvenajiem dziesmu svētku tradīcijas simboliem – pirmo reizi sabiedrībā tika iepazīstināts Pirmo vispārīgo dziedāšanas svētku laikā 1873. gada 26. jūnijā, kad notika svinīgais svētku atklāšanas akts Rīgas Latviešu biedrības namā. Šo speciāli svētkiem darināto karogu iznesa Riharda Vāgnera operas “Tanheizers” mūzikas un krāšņas procesijas pavadībā uzreiz pēc tikko pirmatskaņotās Baumaņu Kārļa dziesmas “Dievs, svētī Latviju!”. Oriģinālais Līgo karogs kā neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa pēdējo reizi tika nests 1938. gada svētkos, jo savu laiku tas bija nokalpojis. Pašreiz karoga oriģinālu iespējams redzēt tikai reizi piecos gados Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku laikā, kad tas tiek eksponēts Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, jo relikvija ir īpaši trausla un saudzējama. Gadu gaitā veidotas dažādas karoga kopijas, un nesenākā no tām apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa”.
Arī bērnu un jauniešu kolektīviem ir savi karogi – tā ir tikpat nozīmīga un sena tradīcija kā pieaugošo kolektīviem. 1866. gada 18. jūlijā Lazdonā notika mācītāja Rūdolfa Gulekes un diriģenta Kārļa Pētersona rīkotie bērnu svētki, kas ar dziedāšanas klātbūtni izvērtās par pirmajiem latviešu skolēnu dziesmu svētkiem. Tajos piedalījās skolēni no piecām draudzes skolām, un katrai no tām bija savs karogs. Pirms koncerta Lazdonas baznīcā skolēni ar skolotājiem pulcējušies baznīcas kalniņā, kur mācītājs Guleke karogus izsniedzis un izskaidrojis katra nozīmi, piebilstot, lai karogs bērniem būtu vienotājs un cīņā saucējs pret “velnu, pasauli un grēku”.
Nesen muzeja rokās nonāca Valsts izglītības satura centra (VISC) dāvātie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku materiāli, to starpā arī 12 dažādi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un citu koru un pūtēju orķestru salidojumu karogi. Atšķirībā no Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos nav viens pastāvīgs karogs – tas mainās līdz ar katru svētku jaunizveidoto logo un vizuālo identitāti, tāpēc ir tik daudz nododamo materiālu. Tagad muzeja krājumā atrodas VII–XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku karogi, 1998. un 2003. gadā Cēsīs notikušo Latvijas zēnu koru 6. un 7. salidojumu karogi, 1997. gadā Talsos sarīkotā Latvijas IV Skolu jaunatnes pūtēju orķestru salidojuma karogs un citi. Interesants ieguvums ir arī LPSR Izglītības ministrijas ceļojošais karogs labākajam pūtēju orķestrim – to pirmo reizi pasniedza III Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1972. gadā.
