Novembrī aicinām izlasīt Latvijas Nacionalā rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas Dziesmusvētku telpa mākslas ekspertes Daigas Bondares rakstu par īpašu atradumu ēkā Riharda Vāgnera ielā 4.
Mūzikas vēsturei nozīmīgajā namā Rīgā, Vāgnera ielā 4 nu jau vairāk nekā gadu noris atjaunošanas darbi. Bijusī Rīgas pilsētas teātra ēka un biedrības Musse mājvieta, kurā reiz strādājis Rihards Vāgners, nodota celtnieku rokās, lai pārtaptu par starptautiskas nozīmes kultūras centru. Tie, kas seko kultūras ziņām, būs dzirdējuši par celtnieku interesantajiem atradumiem, veicot demontāžas un atsegšanas darbus. Tās ir gan vērtīgas arhitektoniskas liecības un detaļas, gan dažādi dokumenti un vēsturiski priekšmeti. Iespējams, visromantiskākie šķiet tie senākie, kam izdevies no ikdienas acīm slēpties gadsimtiem ilgi. Taču arī salīdzinoši nesenas pagātnes liecības var izrādīties vērtīgas.
Šovasar Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija Dziesmusvētku telpa saņēma ziņu no pilnsabiedrības SBSC celtniekiem par kādu samērā liela izmēra atradumu ēkas bēniņos. Vai tiešām Vāgnera namā mīt arī dziesmu un deju svētku tradīcijai piederīgi noslēpumi? Izrādās, nudien. Latviešu skatuviskās dejas cienītāji varbūt zinās, ka savulaik ēka bija arī toreizējā Valsts Deju un dziesmu ansambļa Daile mājvieta. Tur 20. gs. 80.-90. gados atradās ansambļa birojs un mēģinājumu telpas.
Ansamblis Daile dibināts 1968. gadā ar mērķi attīstīt un reprezentēt latviešu skatuvisko deju profesionālā līmenī. Par tā māksliniecisko vadītāju kļuva Uldis Žagata, kurš tikko bija beidzis baleta solista karjeru. Vēl dejotāja gaitās Žagata pievērsās latviskajai skatuves dejai, jo īpaši duetā ar izcilo raksturdejotāju Aiju Baumani; skatuvei viņš veidoja arī latviešu deju horeogrāfijas. Jau kopš 50. gadu sākuma Žagata vadīja arī amatieru deju kolektīvus, no 1963. līdz 1968. gadam arī slaveno Latvijas Valsts universitātes Tautas deju ansambli Dancis, kas deva neatsveramu pieredzi. Likumsakarīgi, ka jaunā Valsts deju ansambļa mākslinieciskā vadītāja darbam tika izraudzīts tieši viņš. Ar Daili Uldis Žagata bija kopā līdz pat 1989. gadam, 21 gada laikā iestudējot piecpadsmit autorprogrammu. Kopumā latviešu skatuviskās dejas attīstībai Uldis Žagata veltījis vairāk nekā 50 mūža gadu. Viņš bijis Deju svētku virsvadītājs un Goda virsvadītājs, vairākos svētkos arī to mākslinieciskais vadītājs un režisors.
Ansambļa pamatsastāvu veidoja Latvijas amatieru deju ansambļu labākie dejotāji, kā arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolventi, profesionāli dejotāji. Dailei bija arī savs izcilu mūziķu sastāvs; ansambļa ziedu laikos tā štatu sarakstā bija daudzi desmiti mākslinieku.
Taču atgriezīsimies Vecrīgas nama bēniņos. Celtnieku atradums bija 9 liela izmēra (0.7 x 1.3 m) planšetes uz koka rāmja ar Dailes koncertu fotogrāfijām (skatīt galerijā); kādreiz tās acīmredzot bija rotājušas darba telpu sienas, līdz kļuvušas nevajadzīgas un noglabātas tālāk no acīm. Jāuzteic celtniecības uzņēmums par lietpratīgo un cieņpilno attieksmi, netīrajā kaudzē saskatot kultūras liecību vērtību un meklējot ekspertu padomu.
Nereti par aizmirstībā nonākušām lietām saka, ka tās klāj gadsimtu putekļi. Grūti iedomāties, cik biezs varētu būt tāds gadsimtu slānis, taču muzeja papīra izstrādājumu restauratorei meistarei Zirai Taivānei un mēbeļu restauratoram Jānim Vilšķērstam pietika darba arī ar gadu desmitos sakrāto. Sākotnējos attēlos no atraduma vietas fotogrāfijas vienkārši šķita tādas kā neskaidras. Taču, kad muzeja darbinieki planšetes ieraudzīja dabā, varēja novērtēt putekļu slāni, caur kuru nebija nojaušamas pat dejotāju kontūras. Restauratori ķērās pie darba, tika veikta attēlu demontāža no (tikpat putekļainajām) koka un auduma virsmām, to tīrīšana, līdz dienas gaisma atkal apspīdēja 39 melnbaltās fotogrāfijas no Dailes agrīnajām 1968.-1972. gada koncertprogrammām. Par attēlu autoriem ziņas pagaidām varam smelties tikai no 1971. gadā izdotā ansambļa bukleta – M. Geršteins un M. Murazovs. Viņu personības vēl nāksies atšifrēt.
Un kā neliels papildu bonuss – muzeja krājumā nu būs arī Dailes vārds, kalts metālā (skatīt galerijā); priekšmets, kam grūti atrast kodolīgu nosaukumu latviešu valodā, bet kas noteikti nests ansambļa priekšgalā svētku gājienos.
Back to all news