{"id":2583,"date":"2025-01-17T10:15:55","date_gmt":"2025-01-17T10:15:55","guid":{"rendered":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/?p=2583"},"modified":"2025-01-17T10:15:55","modified_gmt":"2025-01-17T10:15:55","slug":"deja-ir-dabiska-maksla","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/deja-ir-dabiska-maksla\/","title":{"rendered":"Deja ir dabiska m\u0101ksla"},"content":{"rendered":"\n<p><strong>Janv\u0101r\u012b aicin\u0101m izlas\u012bt Latvijas Nacion\u0101l\u0101 rakstniec\u012bbas un m\u016bzikas muzeja past\u0101v\u012bg\u0101s ekspoz\u012bcijas &#8220;Dziesmu sv\u0113tku telpa&#8221; m\u0101kslas ekspertes Ilzes Ma\u017e\u0101nes rakstu par Elzu Sili\u0146u \u2013 iev\u0113rojamo dejas kriti\u0137i un v\u0113sturnieci, kuras ieguld\u012bjums Latvijas dejas kult\u016br\u0101 bie\u017ei palicis maz\u0101k paman\u012bts un nov\u0113rt\u0113ts.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Par \u013caud\u012bm m\u0113s parasti sprie\u017eam p\u0113c vi\u0146a darbiem un atst\u0101t\u0101 mantojuma. Vai par cilv\u0113kiem, kuri mums atst\u0101ju\u0161i sava darba bag\u0101tos aug\u013cus, m\u0113s zin\u0101m visu? Ir person\u012bbas, kuru popularit\u0101ti veido vi\u0146a publiskais t\u0113ls, par tiem m\u0113s zin\u0101m daudz un tos m\u0113s godin\u0101m. Bet ir darba r\u016b\u0137i, kuri savu darbu gadiem veic klusi, neman\u0101mi, un nereti m\u0113s vi\u0146u v\u0101rdus \u0101tri vien piemirstam. T\u0101 deju pasaul\u0113 ir noticis ar patiesi unik\u0101lu cilv\u0113ku, iev\u0113rojamo dejas kriti\u0137i, izcilo dejas v\u0113sturnieci Elzu Sili\u0146u. Ja pajaut\u0101tu ar dejas pasauli saist\u012btam jaunietim, kas ir Elza Sili\u0146a, vi\u0146\u0161 apmulsum\u0101 paraust\u012btu plecus. Kas tad ir \u0161\u012b nosl\u0113pumain\u0101 persona?<\/p>\n\n\n\n<p>Elza Sili\u0146a (Veiherte) dzimusi 1895. gada 30. novembr\u012b Auru pagasta &#8220;Kul\u0113s&#8221;. I pasaules kara s\u0101kum\u0101 Elza ir spiesta doties b\u0113g\u013cu gait\u0101s uz Krieviju, vi\u0146a iest\u0101jas Maskavas universit\u0101tes priv\u0101tdocenta Dr. Hilarija Vilgas zob\u0101rstniec\u012bbas skol\u0101.&nbsp; Studijas vi\u0146a sekm\u012bgi pabeidza jau Kaza\u0146as universit\u0101tes Medic\u012bnas fakult\u0101tes zob\u0101rstniec\u012bbas noda\u013c\u0101. Bet jaun\u0101s studentes gar\u012bg\u0101s intereses Maskav\u0101 bija daudz pla\u0161\u0101kas un dzi\u013c\u0101kas. Vi\u0146a interes\u0113j\u0101s par m\u0101kslu, \u012bpa\u0161i par deju un baletu. Blakus medic\u012bnai vi\u0146a stud\u0113ja m\u0101kslas v\u0113sturi A. \u0160a\u0146avska Tautas universit\u0101t\u0113 un no 1917. l\u012bdz 1919. gadam m\u0101c\u012bj\u0101s Ellas Rabenekas (<em>\u042d\u043b\u043b\u0430 (\u0415\u043b\u0435\u043d\u0430) \u0418\u0432\u0430\u043d\u043e\u0432\u043d\u0430 \u041a\u043d\u0438\u043f\u043f\u0435\u0440-\u0420\u0430\u0431\u0435\u043d\u0435\u043a<\/em>, 1880-1844) tolaik modern\u0101s plastisk\u0101s dejas skol\u0101. Maskav\u0101 Elza sapaz\u012bstas un 1918.&nbsp;gad\u0101 apprecas ar J\u0101ni Sili\u0146u, kur\u0161 v\u0113l\u0101k k\u013cuva par iev\u0113rojamu latvie\u0161u m\u0101kslas v\u0113sturnieku. Tas dod \u013coti sp\u0113c\u012bgus impulsus m\u0101kslas dz\u012bves iepaz\u012b\u0161anai. No 1919. l\u012bdz 1921. gadam, dz\u012bvodama ar v\u012bru pie vec\u0101kiem Kaza\u0146\u0101, kur bija ros\u012bga latvie\u0161u sabiedriska dz\u012bve, Sili\u0146a nodibin\u0101ja un vad\u012bja plastisk\u0101s deju pa\u0161darb\u012bbas studiju b\u0113rniem un jaunie\u0161iem, sagatavojot da\u017eus pantom\u012bmiskus uzvedumus. P\u0113c atgrie\u0161an\u0101s Latvij\u0101 1921. gad\u0101, uzs\u0101kusi R\u012bg\u0101 zob\u0101rstes praksi, vi\u0146a paral\u0113li sagatavoja savu plastisk\u0101s dejas programmu, un 1922. gad\u0101 Amatnieku biedr\u012bbas z\u0101l\u0113 sar\u012bkoja savu plastisk\u0101s dejas vakaru, uzst\u0101j\u0101s ar\u012b da\u017eos citos sar\u012bkojumos, bet plau\u0161u st\u0101vok\u013ca d\u0113\u013c \u0161\u012b ros\u012bba bija j\u0101p\u0101rtrauc. Visu turpm\u0101ko dz\u012bves laiku veltot dejas v\u0113stures izp\u0113tei un baleta kritikai, vi\u0146a k\u013cuvusi par pirmo un pa\u0161u iev\u0113rojam\u0101ko latvie\u0161u baleta un dejas v\u0113sturnieci. Pirmo recenziju 1921. gada oktobr\u012b par igau\u0146u modern\u0101s dejas m\u0101kslinieci Elmerisi Partsu (<em>Elmerice Parts,<\/em> <em>1878<\/em><em>&#8211;<\/em><em>1974<\/em>) turpin\u0101ju\u0161i daudzi simti rakstu, apceru, portret\u0113jumu, enciklop\u0113disku izzi\u0146u, v\u0113stures materi\u0101lu p\u0113t\u012bjumu, l\u012bdz 1981. gad\u0101 ar Aleksandra Lemberga jubilejas apceri laikrakst\u0101 \u201cC\u012b\u0146a\u201d Elza Sili\u0146a var\u0113ja svin\u0113t 60. gadsk\u0101rtu baleta kriti\u0137es un v\u0113sturnieces gait\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>Tagad b\u016btu laiks atv\u0113rt muzeja kr\u0101jumu l\u0101des un izv\u0113rt\u0113t Elzas Sili\u0146as atst\u0101to mantojumu. J\u0101saka, ka tas ir gana iespaid\u012bgs \u2013 vair\u0101k nek\u0101 750 muzejisku v\u0113rt\u012bbu. \u0160eit m\u0113s atrodam vair\u0101kus simtus baleta izr\u0101\u017eu programmu.&nbsp; Vi\u0146a bijusi kl\u0101t pirmaj\u0101 latvie\u0161u baleta lielizr\u0101d\u0113 1922.&nbsp;gada 2.&nbsp;decembr\u012b un \u201cT\u016bksto\u0161 un vienas nakts\u201d pie\u0146em\u0161anas izr\u0101d\u0113 1985.&nbsp;gada pavasar\u012b, septi\u0146os gadu desmitos neiztr\u016bksto\u0161i apmekl\u0113jusi visas pirmizr\u0101des, iev\u0113rojam\u0101k\u0101s debijas un spilgt\u0101k\u0101s viesizr\u0101des. Operas nam\u0101 vi\u0146ai bijis \u012bpa\u0161i rezerv\u0113ts kr\u0113sls sestaj\u0101 rind\u0101. Ar daudzaj\u0101m vi\u0146as baleta recenzij\u0101m varam iepaz\u012bties interneta vietn\u0113 \u201cPeriodika.lv\u201d. Kr\u0101jum\u0101 ir ne tikvien baleta izr\u0101\u017eu programmi\u0146as un apcer\u0113jumi. Elzai Sili\u0146ai tuva ir bijusi ar\u012b tautas deja. Varam atrast ar\u012b vair\u0101kus desmitus Tautas deju ansamb\u013cu un b\u0113rnu deju kolekt\u012bvu koncertdarb\u012bbu atainojo\u0161u programmu, apcer\u0113jumu, portret\u0113jumu un saraksti. Jau pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta tr\u012bsdesmitajos gados Sili\u0146a piev\u0113r\u0161as latvie\u0161u tautas t\u0113rpa izp\u0113tei. 1930.-40. gados vi\u0146a ir Starptautisk\u0101 dejas arh\u012bva Par\u012bz\u0113 korespondente Latvij\u0101 un rakst\u012bjusi t\u0101 izdevumiem par latvie\u0161u tautas deju un baletu. 1937. gada pasaules izst\u0101d\u0113 Par\u012bz\u0113 iek\u0101rtojusi stendu, velt\u012btu latvie\u0161u tautas dej\u0101m un t\u0113rpam, un tiek apbalvota ar dejas arh\u012bva bronzas meda\u013cu un atzin\u012bbas rakstu. Ar \u0161iem materi\u0101liem ar\u012b varam iepaz\u012bties muzeja kr\u0101jum\u0101. V\u0113l\u0101kos gados izn\u0101k ar\u012b Elzas Sili\u0146as vair\u0101ki darbi, velt\u012bti tautas t\u0113rpa valk\u0101\u0161anas trad\u012bcij\u0101m. Jau 1939. gad\u0101 klaj\u0101 n\u0101k vi\u0146as gr\u0101mata \u201cLatvie\u0161u dejas\u201d, ko izdevusi&nbsp;La<em>tvie\u0161u<\/em>&nbsp;folkloras kr\u0101tuve, bet 1982.&nbsp;gad\u0101 izdevniec\u012bb\u0101 \u201cAvots\u201d \u2013 \u201c<em>Latvie\u0161u tautas dejas<\/em>&nbsp;izcelsme un att\u012bst\u012bba\u201d.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Visliel\u0101ko p\u0101rsteigumu muzeja kr\u0101tuv\u0113 mums sag\u0101d\u0101 Elzas Sili\u0146as public\u0113\u0161anai sagatavotie, bet neizdotie materi\u0101li, kuri saglab\u0101ju\u0161ies ma\u0161\u012bnrakst\u0101. \u0160eit m\u0113s atrodam visu dejas spektra v\u0113stures materi\u0101lu apkopojumu. Lai b\u016btu priek\u0161stats par \u0161o pla\u0161o kl\u0101stu, uzskait\u012b\u0161u tos:<\/p>\n\n\n\n<p>\u201c\u0100zijas tautu dejas\u201d \u2013 <a>65 <\/a>lp., \u201cDejas Eiropas kult\u016bras lok\u0101\u201d \u2013 66 lp., \u201cDejas pirms\u0101kumi\u201d \u2013 125 lp., \u201cBaleta v\u0113sture\u201d I da\u013ca \u201cRietumeiropas balets\u201d \u2013 71 lp., II da\u013ca \u201cKrievu baleta v\u0113sture\u201d \u2013 75 lp., III da\u013ca \u201cV\u0101cu skatuvisk\u0101s dejas. Dejas Kurzemes hercoga galm\u0101\u201d \u2013 40 lp., \u201cLatvie\u0161u dejas m\u0101kslinieciskaj\u0101 pa\u0161darb\u012bb\u0101\u201d \u2013 269 lp., \u201cLatvie\u0161u te\u0101tra dejas\u201d \u2013 35 lp., \u201cLatvie\u0161u padomju balets divdesmit piecos gados\u201d \u2013 43 lp., \u201cLiep\u0101jas baleta v\u0113sture\u201d \u2013 43 lp., \u201cR\u012bgas baleta v\u0113sture\u201d \u2013 77 lp., \u201cLatvie\u0161u baleta v\u0113sture\u201d \u2013 183 lp.<\/p>\n\n\n\n<p>Muzeja kr\u0101jum\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 750 vi\u0146as atst\u0101t\u0101s materi\u0101l\u0101s vien\u012bbas, bet saglab\u0101jies tikai viens Elzas Sili\u0146as foto.<\/p>\n\n\n\n<p>Varu piln\u012bba pievienoties \u0112rika Tivuma laikrakst\u0101 \u201cDzimtenes balss&#8221; 1985.&nbsp;gada 21.&nbsp;novembra numur\u0101 teiktajam: \u201cSpriedumos vi\u0146a ir lakoniska, principi\u0101la, nenop\u0113rkama, nem\u012bl \u013cauties visp\u0101r\u0113jai j\u016bsmai, \u017eurn\u0101listiskai steigai vai po\u0113tiskai izt\u0113lei. Vi\u0146as teikt\u0101 un rakst\u012bt\u0101 lielais stiprais pamats ir fakti. Un tie v\u0101kti ar neatlaid\u012bbu, skurpalozit\u0101ti, milz\u012bgu pien\u0101kuma apzi\u0146u. Nedom\u0101jot par to, k\u0101du labumu klusais darbs dos. Nealkstot uzslavu un pateic\u012bbu\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p>Skatoties muzeja kr\u0101jumos eso\u0161o materi\u0101lu sarakstu, k\u013c\u016bst skumji, ka par Elzas Sili\u0146as veikumu m\u0113s zin\u0101m tik maz. B\u016btu patie\u0161\u0101m nepiecie\u0161ams, ka k\u0101ds horeogr\u0101fijas specialit\u0101tes students savam bakalaura vai ma\u0123istra gr\u0101da darbam izv\u0113l\u0113tos un veiktu izp\u0113ti par Elzas Sili\u0146as m\u016b\u017ea darbu. Jo \u012bpa\u0161i t\u0101lab, ka \u0161ogad m\u0113s svin\u0113sim Elzas Sili\u0146as 130. gadadienu. Vi\u0146a bija dejot\u0101ja, un sird\u012b t\u0101da palika visu savu garo un gai\u0161o m\u016b\u017eu.<\/p>\n\n\n\n<p>Nosl\u0113gum\u0101 Elzas Sili\u0146as nov\u0113l\u0113jums: <strong><em>\u201cMan grib\u0113tos visiem \u2014 gan horeogr\u0101fiem, gan ansamb\u013cu vad\u012bt\u0101jiem, gan dejot\u0101jiem, gan ar\u012b rakst\u012bt\u0101jiem likt pie sirds tr\u012bs nepiecie\u0161amas lietas: skaidr\u012bbu, izteiksm\u012bbu un vienk\u0101r\u0161\u012bbu. Nevajag sadom\u0101t, izt\u0113lot, izm\u0101n\u012bties, safilozof\u0113t, sakonstru\u0113t. Deja ir dabiska m\u0101ksla!\u201d<\/em><\/strong> (laikraksts \u201cDzimtenes balss\u201d, 1985. gada 21.&nbsp;novembris).<\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Janv\u0101r\u012b aicin\u0101m izlas\u012bt Latvijas Nacion\u0101l\u0101 rakstniec\u012bbas un m\u016bzikas muzeja past\u0101v\u012bg\u0101s ekspoz\u012bcijas &#8220;Dziesmu sv\u0113tku telpa&#8221; m\u0101kslas ekspertes Ilzes Ma\u017e\u0101nes rakstu par Elzu Sili\u0146u \u2013 iev\u0113rojamo dejas kriti\u0137i un v\u0113sturnieci, kuras ieguld\u012bjums Latvijas dejas kult\u016br\u0101 bie\u017ei palicis maz\u0101k paman\u012bts un nov\u0113rt\u0113ts. Par \u013caud\u012bm m\u0113s parasti sprie\u017eam p\u0113c vi\u0146a darbiem un atst\u0101t\u0101 mantojuma. Vai par cilv\u0113kiem, kuri mums [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":9,"featured_media":2601,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"inline_featured_image":false,"_jetpack_memberships_contains_paid_content":false,"footnotes":""},"category":[2],"tags":[],"class_list":["post-2583","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-uncategorized-lv"],"acf":[],"jetpack_featured_media_url":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/01\/RMM_906123-Silina_Elza.jpg","jetpack_sharing_enabled":true,"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2583","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/9"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=2583"}],"version-history":[{"count":6,"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2583\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2603,"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/2583\/revisions\/2603"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/2601"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=2583"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/category?post=2583"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/dziesmusvetkutelpa.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=2583"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}